Pētījums: Eksperimenti ar pelēm nav rādītājs cilvēkiem
Publicēts 20. decembrī, 2016.
Studiju ietvaros tika veikts pētījums par organisku ķīmisku vielu - bisfenolu A. Ņemot vērā tēmas aktualitāti – informācija un dažādas publikācijas par šo vielu un tās iespējamo ietekmi uz veselību regulāri parādās Latvijas medijos, par to plaši diskutē dažādos forumos, apspriežot tās ietekmi un laužot šķēpus par to, vai bisfenols patiesi spēj kaitēt mūsu veselībai? Pētījumā tika izvirzīta hipotēze – bisfenola ietekme, kas rodas, lietojot plastikāta iepakojumos pildītu ūdeni, nenodara būtisku kaitīgumu patērētāja veselībai.

Pētījuma ietvaros tika veikta teorijas izpēte par to, kas ir bisfenols A, un, kur tas ir sastopams, kā arī analizēti dažādi starptautisko pārtikas un veselības organizāciju atzinumi par šo vielu, tās pieļaujamo normu pārtikas un ūdens iepakojumos u.tml. Tāpat notika intervijas ar ķīmijas profesoriem, lai noskaidrotu, kādi ārējās vides apstākļi atstāj ietekmi uz šo vielu u.tml.

Analizējot līdz šim veiktos pētījumus par bisfenolu, tika secināts, ka, lai gan laboratorijas apstākļos veikti dažādi, apjomīgi pētījumi, to rezultātos pastāv ļoti daudz nesakritību, kas attiecas uz bisfenola ietekmes raksturu un daudzumu, pie kura novērojama ietekme.[1] Zinātnieku diskusijās par bisfenolu un tā iespējamo ietekmi uz veselību, tiek minēts kāds būtisks arguments – pētījumi, kas atspoguļo tā kaitīgumu, ir veikti tikai ar laboratorijas pelēm, turklāt, pielietojot tādus vielas daudzumus, ar ko ikdienā nav iespējams saskarties, to uzskatāmi parāda arī diagramma. Pelēm ikdienas tika dots bisfenola daudzums, kas atbilst 50 mg/uz katru ķermeņa masas kilogramu, nav brīnums, ka peļu veselības radītāji nebija iepriecinoši.[2]

 

 

ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) savos pētījumos ir noteikusi, ka pieļaujamais bisfenola daudzums dienā, pie kura nav novērojama ietekme uz veselību, cilvēkam ir 0.05 mg/uz katru ķermeņa masas kilogramu, savukārt, vairākkārtēji pētījumi, kuros analizēti cilvēku paradumi, liecina, ka cilvēki dienā uzņem 0.000118 mg uz katru ķermeņa masas kilogramu.[1] Noapaļotos skaitļos tas nozīmē, ka ikdienas lietojot pārtiku un ūdeni no plastmasas traukiem, kuru sastāvā ir bisfenols, uzņemam 400 reizes mazāku vielas devu, kā pieļaujamā norma.

Pastāv uzskats, ka bisfenola kaitīgā ietekme palielinās, ja plastmasas iepakojums nonāk pārāk augstas ārējās temperatūras iedarbības apstākļos, zināmā mērā, tā ir taisnība, taču ikdienas lietošanā pastāv tikai daži gadījumi, kad plastikāta iepakojums var nonākt šādā – kritiskajā – temperatūrā, kad bisfenola daļiņas var sākt izplatīties un sajaukties ar trauka saturu.

Kā redzams attēlā, ražotnēs ūdens tvertnes skalo 55°C temperatūrā, pieļaujamā temperatūra ir 80°C, to nesasniedz arī svelmē auto salonā atstāta ūdens pudele, attiecīgi, šādos gadījumos nav pamata uztraukumam par bisfenola iespējamo ietekmi. Protams, kā redzams attēlā, plastmasas pudeli ar ūdeni nevajadzētu likt mikroviļņu krāsnī, kurā temperatūra, protams, pārsniegs 80°C. Lieki piebilst, ka likt ūdens pudeli mikroviļņu krāsnī būtu tikpat muļķīgi, kā atstāt to uz Saules, kur temperatūra pārsniedz 15 miljonus grādu pēc Celsija.

Par to, ka bisfenols nav kaitīgs veselībai liecina arī tas, ka virkne starptautisku organizāciju, piemēram, ASV Pārtikas un medikamentu administrācija, Eiropas Komisijas Pārtikas zinātniskā komiteja, Lielbritānijas Pārtikas standartu aģentūra, kā arī Japānas Veselības ministrija u.c. ir atzinušas, ka vielas ietekme uz veselību nav būtiska.

 

Autors: LU Dabaszinātņu fakultātes students 

[1] Pasaules Veselības organizācijas pētījums “Toxicological and Health Aspects of Bisphenol A”, 2010, 7.lpp.

[2] http://science.howstuffworks.com/environmental/green-science/bpa1.htm

[3] http://www.bisphenol-a.org/human/consafety.html


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: