Šā gada 3. aprīlī notiks tiesas sēde, kurā vērtēs strīdu starp SIA “Rakstnieku poliklīnika” un valsts institūcijām, atsakot pagarināt telpu Raiņa bulvāri 27 nomas līgumu. Šajā situācijā 4000 ārstniecības iestādes pacientu palikuši bez ģimenes ārsta un līdz ar to - valsts nodrošinātiem medicīniskajiem pakalpojumiem.

Ar prasību par pienākumu no valsts institūciju puses pagarināt nomas līguma termiņu poliklīnikas pārstāvji vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā aizvadītā gada septembrī, un lieta tika pieņemta izskatīšanai. Atbildētāji ir Finanšu ministrija un Veselības ministrija,  kā arī “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas ir ēkas pārvaldītājs.

Strīdus situācija publiskā telpā izskanēja pērn pavasarī, kad poliklīnika no VNĪ puses saņēma atteikumu pagarināt telpu nomas līgumu, atsaucoties uz likuma normu par 12 gadiem kā maksimālo telpu iznomāšanas termiņu, ja vien ēkā nav veikti būtiski ieguldījumi. Šis termiņš noslēdzās pērn februārī. “Rakstnieku poliklīnika” gan no savas puses ir veikusi kapitālremontdarbus ēkā, taču sarežģījumus radījis fakts, ka tas darīts Latvijas Rakstnieku savienības personā, kas ir tieši saistīta ar “Rakstnieku poliklīniku” un ir viena no tās dibinātājām un dalībniecēm.  Tomēr VNĪ atteikums pagarināt nomas līgumu, pamatojot ar to, ka nav iespējams nešaubīgi konstatēt, ka SIA “Rakstnieku poliklīnika” nomas līguma darbības laikā ir veikusi nepieciešamos un derīgos ieguldījumus, ir nekorekts, jo neatkarīgu vērtētāju atzinumos, kas ir poliklīnikas pārstāvju rīcībā, ir lasāms tieši pretējais – ieguldījumi veikti un nav noamortizēti.

Būtiski norādīt, ka VNĪ nekorekti interpretē Ministru Kabineta noteikumu Nr. 515 “Par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem” 73.punktu, kā rezultātā juridiski nepamatots ir atteikums pagarināt telpu nomas līgumu ar SIA “Rakstnieku poliklīnika”. Lai arī noteikumu 73. punktā ir skaidri pateikts, ka nomas līgumu var slēgt vai pagarināt gadījumā, ja nomnieks ir veicis ieguldījumu, ko nevar amortizēt jeb atpelnīt 12 gadu termiņā, un tieši šādā situācijā patlaban atrodas poliklīnika, VNĪ par spīti tam plāno rīkot telpu izsoli.

Kā neizprotamu poliklīnikas pārstāvji vērtē arī VNĪ paziņojumu, ka nomas tiesību uz telpām kandidātu loks sašaurināts līdz minimumam, jo ēku turpināšot iznomāt tikai un vienīgi veselības aprūpes funkcijai. Nav īsti skaidrs, kādēļ tad VNĪ tik ļoti uzstāj uz izsoles rīkošanu. Poliklīnikas pārstāvji norāda, ka runas par godprātību šai gaidījumā šķiet klaji populistiskas, jo līdzšinējā ārstniecības iestādes sadarbība notikusi bez starpgadījumiem. Radies iespaids, ka valsts institūcijas pašrocīgi piedalās tautā uzticību guvušas ārstniecības iestādes iznīcināšanā, jo patlaban daudzi tūkstoši pacientu un vairāk nekā trīsdesmit medicīnas darbinieki ir padarīti par šīs situācijas ķīlniekiem.

Līdz ar lietas pieņemšanu izskatīšanai tiesā VNĪ līdz tiesas lēmumam nav tiesīga organizēt izsoli. Tomēr poliklīnika turpina saņemt informāciju par gaidāmo izsoli. Poliklīnikas prasība ir uzlikt par pienākumu pagarināt nomas līgumu, tāpēc VNĪ darbības ar izsoles gatavošanu pašlaik faktiski padara iespējamo tiesas iznākumu (gadījumā, ja prasību apmierinās) par neizpildāmu. Poliklīnika turpina saņemt arī rēķinus par telpu īri, kas ir dīvaini, ja reiz to mēģina piespiest atbrīvot telpas. Tāpat poliklīnika nav saņēmusi nekādu paziņojumu par telpu tūlītēju atbrīvošanu, jo likums gluži vienkārši to šajā situācijā neparedz, un VNĪ nevarētu apelēt pie likuma burta.

Jau vēstīts, ka esošajā situācijā poliklīniku pērnā gada nogalē lēma atstāt abas ģimenes ārstes, kā rezultātā 4000 ārstniecības iestādes pacientu palikuši bez valsts nodrošinātiem medicīniskajiem pakalpojumiem. Cerot uz situācijas risinājumu, pacienti ar atklātu vēstuli vērsušies Veselības ministrijā.