Pēdējo mēnešu laikā plašsaziņas līdzekļos aktualizēta tēma par bisfenola kaitīgumu, tā negatīvo ietekmi uz veselību, kas var rasties, lietojot vienu vai otru pudelēs pildīto ūdeni. Cilvēku rūpes par savu veselību nav nekas nosodāms, taču gandrīz 60 gadus šī viela nevienam nekaitēja, taču tiklīdz viens no dzeramā ūdens ražotājiem Latvijā izlēma paplašināt savas pozīcijas tirgū, uzvirmoja sašutuma vilnis, kas sniedzās līdz pat iniciatīvai portālā manabalss.lv.

Cik tālu var iet, lai veicinātu savu konkurētspēju?

Šajā gadījumā nav pat vietas šaubām, vai ziņas par bisfenola kaitējumu veselībai, ko it kā var nodarīt ūdens lietošana, ir konkurentu pielietots mārketinga triks vai pamatota informācija, jo konkurējošais uzņēmums nemaz neslēpj savu saistību ar informācijas izplatīšanu un panikas celšanu. Uzņēmuma mārketinga plāns ir pavisam skaidrs un vienkāršs – sacelt vētru konkurentu ūdens glāzē, šajā gadījumā, ūdens pudelē, lai celtu savus pārdošanas apjomus, un iekarotu plašāku tirgus daļu. Taču rodas pamatots jautājums, cik tālu ētikas un morāles robežās var iet uzņēmums, lai veicinātu savu konkurētspēju, un tajā pašā laikā, nenomelnotu konkurentu? Vai tiešām mūsdienu mārketinga apstākļos, kad pieejams tik plašs instrumentu loks – tiešais mārketings, mobilais mārketings un sociālie mediji, korporatīvās sociālās atbildības aktivitātes u.tml., joprojām jādarbojas pēc principa – ja nevaru pateikt neko labu par savu preci, vismaz pateikšu sliktu par konkurentu?!

Daži zinātniski termini nepadara publikāciju par zinātnisku pētījumu

Jautājums arī nav par to, cik viegli mēs, sabiedrība, esam gatavi paļauties un uzticēties šādai informācijai, ja uzņēmums apelē pie tik sensitīviem un aktuāliem jautājumiem, kā veselības apdraudējums, kancerogēnās ietekmes u.tml. Mēs, protams, pievēršam uzmanību un esam gatavi ņemt vērā ieteikumus, taču ir vērts papētīt sīkāk, piemēram, vai piedāvātā informācija tiek pamatota ar zinātniskiem faktiem, reāliem un nesen veiktiem pētījumiem u.tml. Dažu zinātnisku terminu iekļaušana publikācijās vēl nepadara to par pētījumos balstītu informāciju!

Kurš patiesībā nodara lielāku kaitējumu?

Ir sens teiciens – papīrs pacieš visu – papīrs jau pacieš, bet, vai tas ļauj uzņēmumam publicēt informāciju, kas nepamatoti satrauc mūsu sabiedrību. Ir liela sabiedrības daļa, kas ļoti sensitīvi reaģē uz šādām publikācijām un skaļiem apgalvojumiem – tāds vai citāds ūdens var izraisīt vēzi, šāda informācija nenoliedzami izraisa daļā cilvēku stresu un uztraukumu. Eksperti atzīst, ka stress ir viens no būtiskākajiem vēža izraisītājiem[1], tātad varam secināt, ka, iespējams, saslimšanu ar vēzi drīzāk veicina dažādi panikas cēlāji, kas nepamatoti satrauc sabiedrību.

Izmantosim mūsdienīgus mārketinga instrumentus

Mēs dzīvojam 21. gs., darbojamies brīvā tirgus apstākļos, un, protams, katra uzņēmuma vēlme veicināt savu konkurētspēju ir saprotama un apsveicama, bet, paplašināsim savus mārketinga apvāršņus – izmantosim mūsdienīgus un efektīvus mārketinga instrumentus un metodes, kas nerobežojas ar nomelnošanu un nepamatotu baumu izplatīšanu.

Šodien, mārketings nav vairs jāsaprot kā senāk, kā „runāšana un pārdošana”, bet gan jaunā nozīmē - kā klientu vēlmju piepildīšana[2], un nedomāju, ka kāda klienta/patērētāju vēlmju sarakstā ietilpst tas, ka viņš tiktu satraukts ar nepamatotu, iespējams, pat tīši sagrozītu informāciju.

[1] http://skaties.lv/sievietei/atklata-intervija-ar-onkologi-sarmiti-baltkaji-vezi-veicina-piesarnota-vide-un-stress/

[2] http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=22292&chapterid=6842