Jānis Mārtiņš Skuja: bērnudārzu jautājumā ir problēma aiz problēmas
Publicēts 23. martā, 2017.
Mūsu ģimenes atvase gāja privātajā bērnudārzā, bet tā nebija mūsu apzināta izvēle. Sākotnēji pieteicāmies rindā pašvaldības bērnudārzā, turklāt izdarījām to ļoti savlaicīgi. Vēlāk, mainot dzīvesvietu, atstājām pierakstu un pierakstījāmies arī rindā uz citu pašvaldības dārziņu.

Tas, ka mēs vienlaicīgi varējām būt vairākās rindās, pārliecināja mani, ka rindas uz bērnudārziem tiek radītas mākslīgi. Nav absolūti nekādas kontroles sistēmas vai kārtības. Situācija izveidojusies tāda, ka ģimenes, kuras gaida rindā, lai iegūtu kādu informāciju par situāciju, spiestas ik pa laikam zvanīt uz pašvaldību un interesēties – vai rinda ir kaut mazliet pavirzījusies? Mēs, nesagaidījuši savu rindu, nolēmām iet privātajā bērnudārzā, kas, protams, uzreiz radīja arī finanšu jautājumu.

Vienlīdzīgu konkurenci privātajiem un pašvaldības bērnudārziem

Uzskatu, ja pašvaldība nevar nodrošināt visiem bērniem iespēju apmeklēt pašvaldības bērnudārzu, līdzfinansējumam par privātajiem bērnudārziem jābūt daudz lielākam. nepietiekams bērnudārzu skaits ir ieilgusi un nopietna problēma, Rīgā joprojām ir apkaimes, kurās bērnudārzu nav vispār, tāpat ir virkne citu saistīto problēmu. Uzskatu, ka ģimenēm nebūtu jāuzspiež rindu vai kvotu sistēma, tas neatrisinās problēmu. Vispirms būtu jānodrošina pietiekams bērnudārzu skaits, turklāt pašvaldības un privātajiem bērnudārziem būtu jāatrodas vienādās konkurences pozīcijās. Papildus mērķtiecīga partnerība ar privātajiem bērnudārziem mazāk kā pusgada laikā ievērojami palielinātu pieejamo bērnudārza vietu skaitu un likvidētu rindas.

Šobrīd starp privātajiem un pašvaldību bērnudārziem nepastāv godīga konkurence. Vecāku izvēle lielākajā daļā gadījumu ir sekojoša: A variants – pašvaldības bērnudārzs tāpēc, ka lētāks, B variants – privātais tāpēc, ka pašvaldības bērnudārzā nav vietas. Protams, ir arī C variants – vecāki, kuri apzināti izvēlas tieši privāto bērnudārzu, bet tad rodas jautājums, cik būtu šādu vecāku, ja pašvaldības bērnudārzi būtu kvalitatīvāki?

Likvidēt nesaprotamo rindu sistēmu

Bērnudārzu sistēmā ir problēma aiz problēmas, tās atrisināt, protams, ir ļoti grūti, taču ir pēdējais laiks sākt. Manā skatījumā būtu jārisina arī latviešu, krievu un bilingvālo bērnudārzu jautājums. Man nav skaidrs, kāpēc mēs tērējam valsts vai Eiropas fondu naudu dažādām integrācijas programmām, ja bērnus jau no paša sākuma apmācām krievu valodā?

Tāpat nepieciešams likvidēt nesaprotamo rindu sistēmu, kas ļauj pierakstīties neskaitāmos dārziņos. Vecākiem jābūt pilnīgi brīvām un vienlīdzīgām izvēles iespējām, turklāt nenodalot pašvaldības un privātos bērnudārzus. Pašvaldības bērnudārziem vairāk jāiet līdzi laikam, jāapzinās, ka bērni mainās, un pirmsskolas izglītības iestādei jāmainās viņiem līdzi. Bērni kļuvuši daudz jūtīgāki un emocionālāki, tāpēc viņiem ir aizvien grūtāk mācīties pašvaldības bērnudārzos, kur paralēlās grupiņās ir ļoti daudz bērnu. Lai panāktu, ka bērni jūtas komfortablāk, nepieciešami papildus bērnudārzi, kas vienā grupiņā ļaus samazināt bērnu skaitu.

Pašvaldība neprot organizēt šī pakalpojuma pieejamību

Kā jau minēju, šī brīža rindu sistēma pazemo ģimenes, tas nav normāli, ja es kā vecāks esmu spiests regulāri zvanīt un jautāt, vai mana rinda mazliet pavirzījusies uz priekšu? Rindas pastāv tikai tāpēc, ka pašvaldība neprot organizēt šī pakalpojuma pieejamību. Pašvaldībai ir jākalpo sabiedrībai, jāpiedāvā tāds serviss, lai vecākiem viss būtu saprotams, šobrīd nozarē valda juceklis. Tāpat ir pēdējais laiks izbeigt padomju domāšanu, ka cilvēks ir priekš sistēmas, un tāpēc sistēmai nav nekādu pienākumu vai atbildības pret cilvēku. Tas ir aplami! Viss ir pretēji!

Viss sākas ar bērniem! Ja mēs jau sākotnēji nodarām bērniem šādu pārestību, nākotnē varam aizmirst par valsts uzplaukumu, par valstiskumu u.tml. Bērnus nevar sapakot kastēs pa 30 un mēģināt izglītot pēc konveijera principa. Gribētos uzteikt tādas pašvaldības kā Babīte un Ādaži, kurās bērnudārzi ir bez maksas. Daudzi noteikti man uzreiz oponēs, sakot, lai salīdzinu, cik daudz bērnu ir Babītē, un, cik daudz – Rīgā? Bet lūdzu, salīdzināsim arī iedzīvotāju kopējo skaitu un pašvaldības budžeta ieņēmumus, ko rada šie iedzīvotāji.

Pašvaldības attieksmes jautājums

Situācija ar bērnudārziem Rīgā ir pašvaldības attieksmes jautājums. Nenoliedzami, ir jāpaaugstina arī pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku algas, lai viņi būtu motivēti, un, lai jaunie pasniedzēji būtu gatavi strādāt arī pašvaldības bērnudārzos. Tajā pašā laikā ir nepieciešams arī pašvaldības bērnudārzu darbinieku audits, jo ir virkne iestāžu, kurās strādā t.s. “mirušās dvēseles” – cilvēki, kuri sen tur vairs nestrādā, bet ir algu sarakstā. Nevaru komentēt, kādos nolūkos notiek šāda kases palielināšana, taču tas ir jāizskauž.


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: